Drošākais veids ir par sevi informāciju neizplatīt vispār, jo ne velti ir atziņa “ja Tevis nav Internetā, Tevis nav vispār“, kas diezgan precīzi atspoguļo privātumu virtuālajā vidē.

Šis nav plašs raksts, bet atsauce un notikumu, atceroties dažādas apzināti vai neapzināti sastrādātas muļķības Internetā!

Iespējams noder: Drošība internetā.

Pielikumā: Kas un kā ir ar “sociālajiem medijiem”?

Kaut kur pa vidu starp programmēšanas rutīnas priekiem un veco materiālu kārtošanu, atgriezās vēlme darboties ar un ap kultūras projektiem. Lielu šīs iedvesmas ir devuši jaunieši, kuri vēlas doties studēt uz Dāniju. Un arī tie, kas tur jau ir. Pārlasot visas tagadējās iespējas, ko jaunieši var izdarīt ja ir vēlme – braukt studēt, jauniešu kultūras un mākslas apmaiņas, … radīt un ģenerēt!

Un ir jau radusies ideja jaunam e-art.lv projektam “Radošā bāze“. Lai gan biju domājis neko jaunu neuzsākt, bet varbūt tā būs kāda jauna elpa, jau esošajiem “guļošajiem” projektiem, piemēram, kultūras video projektam “artVlog” vai kādam citam…

Lūk kā notiek, kad cilā elektroniskos arhīvus…

Ierados pirmais (laikam). Notika visādu darbu dalīšana, kad uz vienu strādnieku ir 5 menedžeri :) Bet foreļu maizītes tika sagatavotas. Pēcāk bija neliela atkal-iepazīšanās: kā iet?, ko dari? … Līdz pamazām sākas ierasties arī pārējie pasākuma dalībnieki.

Latviešu dziesmu dziedāšana

Pasākuma turpinājumā bija dziesmu dziedāšana. Izrādās jau biju aizmirsis daudzu (gandrīz visu) dziesmu vārdus un melodijas, tādēļ dziesmu grāmata bija noderīga, lai arī tajā dziesmas bija  nepilnīgi pierakstītas – iztrūka vairāku pantiņu. Dziesmu dziedāšana ir viena no tām lietām ar ko es ģeogrāfus atcerēšos vienmēr. Jo jau kopš pirmajām studiju nedēļām tika dziedāts Luksh‘a ģitāru pavadījumā. Abiem ģitāristiem (Edgars un Vita) bija laiks lai parunātos, izmantojot mūziķu profesionālo žargonu par bemoliem, …

Pēcpasākums ar sarunām

Tā kā man uz mājām bija nogurums braukt, tad paliku arī līdz rītam. īstenībā nemaz uz mājām tik ļoti nevēlējos braukt.  Sarunu temati bija diezgan plašā spektrā. Lai arī visu vakara gaitu centos izvairīties no runām par Internetu un visu kas ar to saistīts. Tomēr nonācām arī līdz šai tēmai. Parunājām par Twitter, draugiem.lv , blogiem un mājas lapu izstrādi un to tendencēm (trends). Centos būt īss atbildēs, lai neizplūstu, jo zinu ka varu aizrauties.

Bija jautri. Un ja aicinās, tad piebiedrotos arī kādā no nākamajām reizēm :)

Vairāk ceļojot vai vienkārši pastaigājoties, uzmācīgāka doma par to, ka vajadzēja tomēr pirms gada nopirkt labāku fotoaparātu, par esošo ziepeni. Vēlējos Canon EOS 450D (ja nu kāds vēlas uzdāvināt :P )

Izgaismotais tilts

Lielāks foto te: http://www.flickr.com/photos/rolandinsh/4305371591/

Publicēju savu ideju no #GOVcampLv, ko prezentēju Ideju talkas ietvaros ne-konferences noslēgumā “Par vienu mājas lapu mazāk“.

Ideja “Par vienu mājas lapu mazāk”

Tā vietā, lai katrai “problēmai” veidotu jaunu mājas lapu, būtu nepieciešams pārskatīt esošās un paplašināt tajās iekļauto informācijas spektru.

Apkopot informāciju par esošajām valsts un pašvaldības mājas lapām (dažādu iekšējo vajadzību un ārvalstu vajadzībām izveidotās), optimizēt jau esošās, reducējot nepieciešamību pēc jaunu resursu izlietošanu vairāku lapu izveidošanai, samazinot kopējo mājas lapu skaitu.

Kas nepieciešams, lai ideju realizētu

1. Pilnīga informācija par esošo situāciju valsts un pašvaldību īpašumā esošajām mājas lapām.
2. Esošo mājas lapu analīze un optimizācija, reducējot vai paplašinot.
3. Laiks, cilvēkresursi un vēlme (un varēšana) realizēt ideju.

[pielikums]

Pievienotie GOVcampLV “Idejas talkas” dalībnieku komentāri:

• “tehniski, saturiski iesaistīt vairāk un vairāk lietotājus”
• “Jā! Par daudz to lapu!”
• Ilmārs: “Labāk pielāgotu standartrisinājumu izveide līdzīgu funkciju nodrošināšanā dažādās iestādēs”

Droši komentē! Tuvākajā laikā uzrakstīšu plašāku savas idejas aprakstu.

Bildes būs pieejamas: http://www.flickr.com/photos/rolandinsh/tags/govcamplv/

Kā mēs gatavojām Murgh Makhani

Kopš 2010. gada esam eksperimentējuši ar indiešu ēdienu pagatavošanu un pieļauju, ka varētu sekot ķīniešu un japāņu ēdienu gatavošana, piemēram, suši pagatavošana mājas apstākļos.Bet tas jau vēlāk :)

Viss sākās ar to, ka bija apnikuši ierastie latviešu ēdieni, tādēļ tika nolemts, ka jāpagatavo kaut kas “eksotisks”. Kopš pēdējiem ceļojumiem, ir iepatikusies indiešu virtuve. Iesākumam izvēlējāmies vieglāk pagatavojamo indiešu cepto cāli sviestā murgh makhani. Viss pagatavošanas process aizņem pusotru līdz divām stundām, kas vairāk atkarīgs no sastāvdaļu sagatavošanas procesa ilguma un pieejamā virtuves aprīkojuma.Un ēdiens tika gatavots bez (garšvielu maisījuma) “karija”, jo visas garšvielu piedevas tika pašu sagatavotas.

Garšvielu sagatavošana indiešu ēdienam

(Visas sastāvdaļas atrodamas raksta beigās)

Garšvielu sagatavošana indiešu ēdienam

Sīpoli sautēšana sviestā

Sīpoli sautēšana sviestā

Divas reizes garšīgāks…

Kad gatavojām pirmo reizi, izrādījās, ka nebija precīzi norakstīta recepte un ingvera 1.5cm vietā tika pievienoti 10cm ingvera sarīvētās saknes, kā rezultātā ēdiens bija ļoti “ass” un rūgts. Tikai rakstot šo rakstu un pārbaudot recepti vēlreiz, atklāju īstās devas. Tādēļ taisījām otro reizi, lai sanāktu un garšotu.Un bija tā vērts. Dažas mērvienības aizstājām ar savām, piemēram, divu tējkarošu vietā, likām tikai vienu tējkaroti sarkano piparu, lai būtu mazāk ass ēdiens. Tādēļ mums tapa tāds indiešu-latviešu ēdiens, kas bija mazāk ass.

Murgh Makhani. Pagatavots un pasniegts

Pagaidām vislabākā vieta, kur to esam izbaudījuši bija brauciena laikā uz Stokholmu, kādā mazā, bet jaukā restorānā. Patika apkalpošana un indiešu ēdieni bija garšīgi, ko nevarētu teikt par restorānu Londonā, kur apkalpošana bija zem katras kritikas. Par Londonas restorānu uzrakstīšu ceļojuma apraksta otrajā daļā.

Līdz šim likās, ka visu smaržu buķeti ēdienam piedod karija lietošana, tomēr beigās izrādījās pavisam citādāk.Tā kā piedevas gatavojām paši, tad to īpašo smaržu ēdienam piedeva samalto mandeļu izmantošana. Otrs atklājums bija, ka lielveikalos (RIMI, Maxima) nebija pieejama kurkuma, ko atradām savā mazajā Upesleju ciemata veikalā. Iespējams nākamo indiešu ēdienu receptēm nāksies apmeklēt kādu specializēto veikalu.

Ja tā padomā, gatavošana mājas ir arī izdevīgāka. Vidēji viena porcija izmaksāja 2Ls, neskaitot, ka garšvielas var izmantot arī citiem ēdieniem.

Saites. Wikipedia: Butter chicken, Curry

Nepieciešamās sastāvdaļas Murgh Makhani / Butter chicken

Murgh makhani izmantotās sastāvdaļas nākamajā lapā…

Murgh makhani izmantotās sastāvdaļas:

(ar izcelto ir sastāvdaļas un mērvienības. Pārējais ir komentāri)

• Sviests. Izmantojām arī tauku maisījumu;
• 1 liels sīpols. Kurš ēdienā pat nebija jūtams kā atzina tie kuriem sīpoli negaršo lielā daudzumā;
• Ingvers 1-1.5cm. Sablenderē bez mizas. Mēs sarīvējām;
• 1/4 tējkarotes kanēļa pulvera;
• 2 daiviņas ķiploka. Otrajā reizē likām vienu lielu;
• 1/4 tējkarotes kurkuma pulveris. Sliktākajā gadījumā bija doma izmantot kariju;
• 1 tējkarote malta koriandra pulvera. Samalām paši.
• 2 tējkarotes čili piparu pulvera. Otrajā reizē izmantojām tikai vienu, lai būtu mazāk ass;
• 5-6 vistas krūtiņas. Bez kauliem un ādas. Dārgākā sastāvdaļa. Otrajā reizē izmantojām vairāk;
• Tomātu pasta.
• Sauja maltu mandeļu. Kafijas dzirnaviņas STRAUME samaļ visu :). Atlikušo daļu no mandelēm apēdām gatavošanas laikā;
• Mizoti tomāti (savā) sulā. Piedod ēdienam tomātu garšu;
• 8 tējkarotes viegla krējuma.  Otrajā reizē pievienojām pēc garšas;
• Sāls pēc garšas.

Kā jau rakstīju: nekā sarežģīta nav.

ja kāds reiz ieklīdīs pasaulē manā
tad lai viņš tajā būdiņā ieiet
tad lai viņš uzsilda ūdeni krūzītē
iedzer tēju un uzpīpo

Klāvs Elsbergs

Labāk vēlu nekā nekad var novēlēt…

Laimīgu Jauno gadu!

Man liekas, ka šis bija visklusākais jaunā gada sagaidīšanas laiks pēdējo … gadu laikā.

Jaunā gada vakarā paeksperimentējām ar indiešu ēdienu gatavošanai (mums bija indiešu virtuve), par ko uzrakstīšu kādā no nākamajiem rakstiem ar visu recepti šoreiz. Tāpat kā katru gadu būs jāizveido 2009. gada nozīmīgāko notikumu saraksts, kā tas bija par 2007. gadu. Izskatās, ka pagājušajā gadā bija pārāk daudz darbu, lai veidotu 2008. gada apskatu.

No tālā 2005. gada bloga: Pavadīju apmēram 11 dienas Peloponēsas pussalā (Vasiliko ciemā) un sapratu, ka man ir ļoti paveicies, daudzējādā nozīmē. Pirms Jaunā (2006) gada apdomāju to,kas ir paveikts 2005. gadā, secinājums: viss ir piepildījies. Nevēlos kļūt māņticīgs, bet 2005.gada sagaidīšana bija lieliska (!!!), līdzīga bija arī 2006.gada. Lai vai kā… Ja piepildīsies ticējums, tad man šogad jakļūst turīgam, jo tipa pēc ticējuma, ja kūkā atrod (iepriekš ievietotu) monētu, tad būšot bagāts.

Ksilokastro, Kiato un Vasiliko

Sākotnēji bija plāns no pilsētas Serres (Σέρρες) doties uz Peloponēsas pilsētu/ciemu Ksilokastro (Xylokastro, Ξυλόκαστρο) un vēlāk uz Vasiloko ciemu (Βασιλικό,  en.wikipedia.org/wiki/Vasiliko ) un Jauno 2006. gadu sagaidītu Atēnās. Tā kā Grieķijā biju jau nodzīvojis četrus mēnešus un iepazinies arī ar citiem Eiropas brīvprātīgā darba (EVS) veicējiem, tad bija lieliska iespēja pavadīt Ziemassvētku brīvdienas plašā (starptautiskā) sabiedrībā: latvieši, vācieši, grieķi, ēģiptieši, poļi, franči, spāņi, igauņi un daudzu citu valstu jaunieši, kas piedalās EVS. Un pēc Ziemassvētkiem palikām arī Jauno gadu sagaidīt Vasiloko.

Tas arī bija laiks, kad dzīvojot Vasiliko, mazliet vairāk uzzināju par korānu, islāmu un musulmaņiem. Tā kā mūsu ēģiptieši bija islāma ticīgie, tad arī alkohols tika lietots ļoti maz, jo paši ēģiptieši to nelietoja. Līdz ar to bija dažādas variācijas dzērieniem. Mēs pārējie varējām lietot arī ko stiprāku. Ja nemaldos, iztikām arī bez cūkgaļas un ēģiptieši gatavoja garšīgus ēdienus. Meitenes varēja iemācīties arī ēģiptiešu dejas, ko Gunita, Inga un Taņa (Igaunija) izmantoja un laikam arī poliete Anna.

Vasiliko ir salīdzinoši mazs ciems, netālu no Kiato pilsētas (Σικυών). Tādēļ diezgan bieži ar stopiem braucām uz Kiato pilsētu iepirkties, izklaidēties vai lai dotos kādā mini ceļojumā pa Peloponēsas pussalu vai uz Atēnām. Tā kā Atēnās es biju jau vairākas reizes, tad es braucu uz Patras pilsētu (Patras, Πάτρα) kopā ar čehu meiteni.

Patra, Peloponēsas pussala (Grieķija)

Patrā pavadījām vienu nepilnu dienu, jo brīvprātīgajiem, negribējās maksāt par naktsmītni.Izbraucām agri no rīta, pat nedaudz aizguļoties, tomēr zinot, ka pastāv ļoti liela iespēja, ka vilciens kavēs, devāmies uz staciju. Tā arī bija. Pat nācās vēl gaidīt stacijā. Pats brauciens nelikās īpaši tāls, jo tā kā braucu tālāk par Ksilokastro pirmo reizi, tad bija interesanti vēlot ainavu pa logu. Gandrīz visu laiku bija redzama jūra, jo paši braucām pa kalniem cauri tuneļiem. dažreiz likās, ka vilciens tulīt noies no sliedēm, jo bija neierasti šaurs ceļš. Pašā Patras pilsētā ieradāmies laikā, kad jau bija uzlekusi saule un sāka kļūt karsts. Kamēr bijām vilciena stacijā, tikmēr to nevarēja tik ļoti just, jo blakus bija osta un no jūras nāca atspirdzinošs vējš.

No sākuma devāmies pa taisno kalnā augšā uz tur esošo Patras pili (Patras castle, Κάστρο Πατρών), kas ir uzbūvēta virs seno laiku akropoles, ap 6.g.s vidu.Uz pašu pili gan neaizgājām. Tālāk devāmies pa dažādām mazām ieliņām lejup uz ostas izbraukšanas galu. Pa vidu vēl cenšoties aprēķināt laiku, vai paspēsim uz Peloponēsas pašu tālāko galu un seno Olimpisko stadionu. Tomēr laiks bija nepielūdzams, tādēļ apskatījām pilsētu.

Varēja redzēt, ka pilsēta tiek gatavot 2006. gada svētkiem, kad Patra bija Eiropas kultūras galvaspilsēta. Par to vēstīja daudz un dažādi plakāti, uzraksti grieķu, vācu, itāļu, angļu un pat krievu valodās. Tā kā Patra ir trešā lielākā Grieķijas pilsēta. Tad apskatītes objektu bija pietiekami. Diemžēl lielāko daļu neredzējām, jo mums bija tikai dažas stundas laika. Pakavējušies pie ostas izejas, vērojot kuģus, devāmies uz kādu no mazajām kafejnīcām, lai apēstu kādu giros un iedzeru frappé. Es apņēmos atbraukt vēl kādu reizi, lai apmeklētu arī Kalambaku (Meteoras kalni).

Vēl atpakaļceļā pa vilciena logu apskatījām Rio-Antirrio tiltu (kas ir kā vairāki Rīgas Vanšu tilti) un uz mājām Ksilokastro, lai gatavotos Jaunā gada svinībām.

Jaunais gads tika sagaidīts jautrā gaisotnē, neizpaliekot bez šampanieša (hm? vai bija?), kopīgās sabučošanās un laba novēlējumiem jaunajā 2006. gadā.

Jaunā gada sagaidīšana arī bija viens no pēdējiem lielajiem EVS brīvprātīgo pasākumiem, jo drīz pēc tam daļa jau devās prom uz savām valstīm, bet es sāku taupīt naudu, lai atgriežoties Latvijā, pirms darba atrašanas būtu par ko padzīvot.

Saites uz rakstā pieminētajām Grieķijas vietām

• www.patras.gr
• Blogā: tag:Serres, www.serres.gr
• Vasiloko/Sicyon senais teātris

PS. Raksts laika gaitā tiks papildināts ;)

Knitted veggies by WordRidden (Flickr)

Pirms publicēšanas jau sazinājos ar Daugavas sporta namu, lai pārliecinātos, ka tāds tirdziņš patiešam notiek.

Tekstā izlabotas tikai dažas gramatikas kļūdas:

Arī šogad Daugavas sporta namā invalīdiem ir dota iespēja Ziemassvētku tirdziņā pārdot savus rokdarbus, darinājumus, meistarojumus.

Tirdziņš ir katru dienu no 10:00-18:00/19.00 (atkarībā no tā vai ir kāds atnācis un viņus atradis) un tā līdz 23.decembrim. Izrādās, nabaga cilvēciņiem reklāma ir aizliegta!!!! Ja tāda būs- 400Ls sods piedraudēts. It kā ir dota iespēja – tirgojiet!

Taču reti kurš zina, ka Daugavas sporta nama 2.stāvā ir tirdziņš!

FANTASTISKI TAMBORĒJUMI, ADĪJUMI, PINUMI, ĀDAS SIKSNAS, ZEĶES, APBRĪNOJAMI SKAISTAS ŠALLES, filigrāni uztamborētas JACIŅAS, TOPIŅI, adītas BĒRNU (pa 1,50) UN PIEAUGUŠO ZEĶĪTES (ap 4 Ls), TAMBORĒTAS EGLĪŠU MANTIŅAS, KARTIŅAS (20 Santīmi), SEDZIŅAS, CIMDIŅI, KOKA GREBUMI u.c. ar rokām darināti brīnumi – un tas viss par ārkārtīgi draudzīgām un zemām cenām!

Tirgo paši vecie tantuki, pusaklie onkulīši…viss ir skaists..līdz aizkustinājumam!!! Es teikšu atklāti, ja salīdzina tās nenormālās cenas, kas ir Berga bazāra tirdziņā, Ziemassvētku tirdziņā Doma laukumā… tad liekas, ka tā ir vecu cilvēku labdarība!

Pastāstiet draugiem ,radiem… par šo lielisko iespēju iegādāties brīnumjaukas un lētas dāvaniņas un vienlaikus palīdzēt invalīdiem! Savādāk, bez mūsu atbalsta, tur bez reklāmas iemaldīsies retais. Kā bābulīši stāstīja…citreiz…pat vairākas stundas neviens neienāk! ..un viņi sēž un gaida… Bet kā lai ienāk, ja neviens nezin!

Paldies Ramonai par informāciju!

kodomut - DIY Horizontal iPod stand (flickr.com)

Cik var palasīt internetā, tad daļa šos pakalpojumus sniedz vai pārdod preces kā pašnodarbinātas personas. Vai precīzāk būtu teikt, ka ekonomiskā krīze tiek izmantota lietderīgi, lai uzsāktu ko jaunu vai kam agrāk neatlika laika. “Vienmēr gribēju uzsākt savu biznesu, bet nebija laika, jo bija jāstrādā vai nogurums ņēma virsroka”. Tomēr kopš darba īsti nav, jo daļa darbinieku ir atlaista vai aizgājuši paši (!), var pievērsties savam biznesam.

Idejas biznesam tālu nav jāmeklē, tās ir apkārt. Par bižutēriju, ko pārdod mana bijušā kolēģa Edvīna draudzene, viņš teica: “Ideja- bija tā, ka draudzene bija pirkusi no citām meitenēm rotas un saprata, ka arī var kaut ko tādu darīt! Reti kura rota tiek veidota vairākos eksemplāros, līdz ar to nopērkot rotu Ladite.lv gandrīz droši var teikt ka tāda nevienai citai nebūs.”

Sāc ar sevi! Atrisini savu problēmu…

Tā, piemēram, tapa lapa par Upeslejām, jo nebija nekur internetā ātri pieejams autobusu saraksts, to varēja tikai lejuplādēt kā MS Excel tabulu. Tas protams atrodoties centrā ar mobilo telefonu rokās īpaši nepalīdzēja. Tādēļ ievietoju sarakstu internetā. Šobrīd vidēji to izmanto vai apmeklē 50-150 cilvēki dienā (unikālie apmeklētāji).

Arī StudyStart.lv netapa no zila gaisa, jo sniedz daudz atbildes uz jautājumu: “Kur studēt Dānijā?“. Konsultē, palīdz nokārtot dokumentus un atbild arī uz praktiskajiem jautājumiem.

Visu izšķir tikai slinkums un atbilde uz jautājumu: “darīt vai nedarīt?”

Pirms kāda laika arī manas draudzenes paziņa sāka veidot ziepes un vēl šādas tādas lietiņas, mājas vajadzībām. Izgāja kursus, iepirka nepieciešamos materiālus, aprīkojumu un sāka vārīt ziepes. Līdz ar to, ja ir laba ideja, bet nav prasmju, tās var apgūt izmantojot kursus vai  internetu – Google, Youtube, Flickr, blogi … vai pamācības un apraksti avīzēs un žurnālos. Palīdz!

Kad pats pirms gada reģistrējos par pašnodarbināto, tad tās bija tikai, lai varētu par reklāmām rolandinsh.lv, kurjers.lv un e-art.lv saņemt naudiņas. Toties tagad būt par pašnodarbinātu personu ir pamatdarbs. Tas, ko esmu sapratis ir spēja piedāvāt kaut ko unikālu vai vismaz ar rozīnīti. Tomēr pārāk daudz rozīnes pārvērš produktu par kēksu :) Katrs cenšas piedāvāt kaut ko unikālu un kādu pievienoto vērtību savam produktam vai pakalpojumam. Bižutērijā, piemēram, izmantot tikai dabīgos materiālus, vai piedāvāt dārgāk, bet augstvērtīgākus materiālus, īpašas formas, dāvaniņas pastāvīgajiem pircējiem. Unikālo var pārdot, tas ir skaidrs.

No otras puses. Ne tika pozitīvās lietas.

Monētām ir divas puses. Ne vienmēr viss notiek tā kā gribētos un tā vietā, lai nopelnītu, var nākties šķirties arī no ietaupījumiem. Piemēram nezināšana par pareizas dokumentācijas vadīšanu, tāpat arī grāmatvedības zināšanas ir nepieciešams zināt, jo nodokļi jau arī kādam ir jāmaksā. Jāzina arī, kad mainās nodokļu lielumi un par ko vispār ir jāmaksā nodoklis.

Ir labi, ja kāds var palīdzēt. Ja nevar, tad dokumentu kārtošana var pārvērties par riktīgām galvas sāpēm. Arī tāda lieta, kā “draugi“. Zināju, ka draudzību ar biznesu nevar jaukt, bet ko darīt, ja draugi vai paziņas kļūst par klientiem? Ko darīt, ja rodas sarežģījumi ar dažāda veida maksājumiem? Kad viss beidzas ar frāzi: “Bet mums taču nav līguma! Kāpēc un par ko man būtu jāmaksā?” vai “Esi draugs, nu pagaidi. Man nākošajā mēnesī būs alga vai finansējums projektam, tad samaksāšu”. Par līgumu var teikt, paša neuzmanība vai vaina. **it hapens ar visām izrietošajām sekām… Par otru jau ir grūtāk, jo no vienas puses ir vēlme palīdzēt draugam, no otras puses arī pats paliec parādā, ja pērc ārpakalpojumus. Un cenšoties palīdzēt vienam draugam, sanāk iegāzt citus. Par to jau rakstīju micro blogā: “Sasniedzot mērķus var pievērsties hobijiem”

No raksta “Sasniedzot mērķus var pievērsties hobijiem“:
Caurskatot izdevumus un resursu izlietojumu, konstatēju, ka lielākajai daļai nav atdeves tik lielas kā vajadzētu būt. Līdz vienā brīdī izrādījās, ka nodarbojos ar labdarību. Strādājot citu labā, nesaņemot atalgojumu (kas ir brīvprātīgā darba definīcija). Tomēr šoreiz šāda darbība notikusi sakarā ar līdz galam nesakārtoto juridisko un ekonomisko attiecību dēļ.

Iedomāsimies situāciju:
Reiz kāds paziņa ir jautājis pēc naktsmājām un dažām dienām, ko neatteicu. Diemžēl paziņa sāka iekārtoties arvien ērtāk un ērtāk, līdz beigās uzskatīja, ka piedāvātās naktsmājas ir arī viņa bezmaksas dzīvesvieta: ieskaitot bezmaksas ēdināšanu, izguldīšanu un bezmaksas komunālajiem pakalpojumiem. Ģimenē radās pieaugums un bija nepieciešama papildus platība dzīvošanai. Tādēļ tika nolemts, ka paziņu varētu izmitināt verandā vai dārza mājiņā un aptaujāties par daļēju komunālo pakalpojumu apmaksu. Brīdī, kad tiek palūgts apmaksāt vismaz šo minimālo uzturēšanās summu, paziņa uzmet lūpu un paziņo, ka nav tiesību izmest no VIŅA mājas

Tā arī tapa piedāvājums sakārtot “papīru lietas” – atsakoties vai turpinot jau citādākā forma. Katrā ziņa daži apvainojās, citi ar prieku piekrita. Šajā gadījumā nākas būt nežēlīgākam ne tikai pret sevi, bet arī pret citiem.

Diemžēl jāatzīst, ka nav vēlams draugus “pārvērst” par klientiem un otrādi, jo tad cietīs abi – draudzība un uzņēmējdarbība.

Tādēļ IR svarīgi sakārtot savas attiecības ar draugiem-klientiem. Atzīšos, kas es ļoti uzticos cilvēkiem, bet tai pat laikā vairāk par divām reizēm, neļauju sevi izmantot. Kā man teica daži draugi, ka esmu labs draugs, bet nežēlīgs atriebjoties.

Tādēļ, kā izlasīju Twitter.com, tad tagad atgriežas 90. gadu metodes, kad priekšapmaksa ir  labākais lojalitātes apliecinājums.

Pozitīvas domas!

Domas materializējas. Ir jāuzmanās no vēlmēm, jo tās var piepildīties. Līdz ar to, cenšos visā saskatīt pozitīvo vai kā uzņēmumos mēdza teikt: “uztver to kā izaicinājumu”.

Tādēļ ir ļoti maz tādu cilvēku, kuri mani būtu redzējuši dusmīgu.

Raksts laikam jābeidz ar ko pozitīvu: esmu gatavs jauniem izaicinājumiem :)

Īstenībā sākotnējā doma, piedaloties seminārā, bija “pasēdēt maliņā un paklausīties” ko labu dara citas vecās organizācijas. Tomēr pasākuma laikā sanāca iesaistīties diskusijās un padalīties ar pieredzi no jauniešu NVO laikiem. Katrā ziņā, to vai mani ieteikumi būs uzklausīti vismaz www jautājumos, vajadzētu tuvā nākotnē jau redzēt. Lielākais pārsteigums bija tas, ka neskatoties uz to vai organizāciju vada jaunieši vai jau pieauguši cilvēki, jautājumi un problēmas ir līdzīgas, vismaz saistībā ar kultūru.

Programmā webinārs “Organizētie tīkli”

Par “Organizētie tīkli” programmu un darba grupām varu teikt, ka informācija bija pietiekama uz izglītojoša. Pats gan nebiju uz vakara prezentācijām, jo dzīvoju ārpus Rīgas un nokļūšana mājās pēc pasākuma varētu būt apgrūtinoša. Tomēr no tā, ko redzēju un piedalījos varu teikt, ka tika apspriestas ne tikai teorijas, bet arī praktiski problēmu risinājumi. Bija arī divas tiešsaistes lekcijas ar Ned Rossiter, grāmatas “Organizētie tīkli” (Organized Networks) autors, un Armin Medosch (the next layer). Teorija man visā pasākumā bija visnoderīgākā, jo šobrīd konkrētu piedāvājumu un projektu nav un visticamāk tuvākajā nākotnē nebūs, tomēr dalībnieki jau paspēja izveidot nelielu kopējo 2010. gada mākslas pasākumu kalendāru.

Seminārs notika no 3.-5. decembrim RIXC mediju telpā un Spīkeros esošajā “kim?” / “Meta Kafe” ēkā. Ja RIXC mediju telpā jau esmu pabijis Baltās nakts laikā, tad šī bija pirmā reize, kad apmeklēju kim? un META KAFE.

Vairāk par semināru var lasīt RIXC interneta mājas lapā – orgnet.rixc.lv – Organized Networks: Training Programme in Cultural Network Management.

PS. ja arī ir vēlme doties uz līdzīgiem pasākumiem un vēlāk par tiem uzrakstīt, aicinu pievienoties e-art.lv komandai, jo e-art.lv tiks reorganizēts ;)

Tādēļ no 19.-24. novembrim biju Anglijā*…

Jāsaka gan uzreiz, ka ceļojuma mērķis bija atpūta nevis darbs, tādēļ vērošana notika nosacīti – īpaši neiedziļinoties, bet piefiksējot tikai tendences. Katrā ziņā īpašu pārsteigumu nebija, drīzāk guvu apstiprinājumu tam, ko jau apmēram biju izdomājis pats vai nojautis.

Kādēļ Londona?

Kopš ar draudzeni sākām ceļot kopā, kā vienu no nosacījumiem, lai es piekristu braukt, teicu, ka es došos tikai uz tām Eiropas vietām un pilsētām, kurās vēl neesmu nekad bijis vai kurām es vēlos atgriezties vēl un vēl, piemēram, Atēnas vai Prāga. Tas no ceļošanas puses. Savuārt strādājot dažādās firmās, bieži bija tā, ka galvenā (Eiropas) mītne ir atradusies Londonā, no kurienes parasti nāca norādījumi (guidlines) ko un kā darīt.

Radošājā ziņā maz jaunumi :( Kopš esam šķīrušies ar Avon Cosmetics šī gada sākumā, pamanīju maz jaunu un svaigu ideju āra reklāmās. Protams, bija daži jauki pārsteigumi, bet tie bija tādi mazi nieciņi. Viens nu ir skaidrs, Londona ir tā vieta, kur varētu uzsākt ko jaunu, jo salīdzinoši ar Rīgu vai Latviju, cilvēku kritiskā masa Londonā vai Lielbritānijā jaunajam (kaut-kādam) produktam ir pietiekama. Katrā ziņā nekādu WOWWW! netradu.

Noslēdzot par darba līniju. Kamēr biju Londonā, kādas Londonas kompānijas pārstāvis bija Rīgā, kur man bija paredzēta ar viņu darba intervija. Diemžēl nesatikāmies. Varbūt būtu bijis darbs kādā online reklāmas aģentūrā. Tikmēr jāturpina kā pašnodarbinātajam darbs pie MediaBox.lv.

Pirmo reizi Londonā!

Nekad līdz šim nebiju bjis Londonā. Līdz ar to manu priekšstatu bija veidojušas atklātnītes un mana tēva fotogrāfijas no 1989. gada (vai ap to laiku), kad viņš brauca “pie radiem uz Angliju”. Tagad būs iemesls mammai pajautāt tēva bildes no šī brauciena, lai salīdzinātu, kur esam bijuši. Dažas atceros pats.

Tā kā ceļojumi tiek plānoti parasti vairākus mēnešus iepriekš, jo lidmašīnas biļetes jāpērk apmēram 3-4 mēnešus ātrāk un viesnīca parasti tiek rezervēta apmēram 2 mēnešus iepriekš, tad bija pietiekami daudz laika, lai sagatavotos braucienam. Tomēr kaut kā liekas, ka šis ceļojums bija vismazāk plānots no apskates objektu viedokļa.

Airways Hotel Londonā

Katrā ziņā, šis ceļojums varēja arī nenotikt. Kādēļ? Jo apmēram nedēļu pirms izlidošanas atnāca vēstule no viesnīcas “Airways Hotel“, ka mana VISA Classic karte neautorizējas un ka pa e-pastu (?!?) jānosūta citas kartes dati. Pirmā doma – kāds uzlauzis hoteļa mājaslapu, datubāzi, e-pastu un cenšas izvilināt šos datus no klientiem. Es, protams, atteicu, jo līdz šim izmantojot “HostelBookers.com” nekas nebija nogājis greizi. Bez tam, īpaši prātīgi man nešķita sūtīt savus datus uz e-pastu. Drošības pēc paskatījos bankas izdrukās, kur skaidri un gaiši redzams, ka darījums ir noticis (pirmās nakts rezervācija) un ka nav iemesla apšaubīt autorizācijas procesu. Sazinājos arī ar Swedbank, lai pārliecinātos, ka viss ir OK. Tā arī bija. Nezinu, kas nostrādāja vairāk, tas, ka iekļāvu e-pasta sarakstē “travel blog” vai tas, ka pēc dažām dienām (loģiski) “nostrādāja” maksājumu karte, bet pēc divām vēstulēm un “travel review” iekļaušanas, sarakste “pārtrūka”. Sēdējām un domājām – braukt vai nebraukt? Jo atbildi no viesnīcas tā arī nesagaidījām par to vai mums ir vai nav rezervēts viesnīcas numurs. Riskējām un braucām. Tagad vēl tikai jātiek skaidrībā ar mistiskiem ~35LVL pārmaksu. Kad tā būs atrisināta, varēšu uzrakstīt arī atsauksmes par “Airways Hotel” tajā ceļojumu blogā/lapā.

Lai kā tur arī nebūtu, tomēr istabiņas tīras, pietiekami drošas un personāls laipns (cik sanāca komunicēt). Tomēr, apsverot visus par un pret, ļoti apšaubu, ka nākamreiz vēlētos palikt “Airways Hotel“. :(

Apzināti izvēlējāmies hoteli centrā, lai ietaupītu uz transporta biļetēm. Līdz ar to jau pirmajā dienā nostaigājām diezgan daudz. Bet par to nākamajā rakstā. Tad arī būs par apskates objektiem Londonā: Londonas aci (London Eye), Madame Tussauds vaska muzeju, Big Ben, … un sliktāko apkalpošanu indiešu restorānā.

Visi apraksti par šo ceļojumu būs atrodami ar iezīmi “London 2009“.

*Anglija – pierasti saukt Lielbritāniju jeb Apvienoto Karalisti par Angliju, lai arī tā ir tikai daļa no valsts.

Foto aplūkojams arī Flickr: www.flickr.com/photos/rolandinsh/4079768967/

Katrā ziņā, mana gada atskaite nebija vienīgais jautājums, kas mani interesēja. Tā kā aktīvi esmu sācis darboties kā pašnodarbinātais, apkalpojot arī ārzemju klientus, tad radās dažādi jautājumi par nodokļiem, naudas uzkrāšanu ārzemēs.

Iedomāsimies situāciju, ja man būtu nauda PayPal.com

Mani vairāk interesēja par naudu, kas uzkrājas PayPal kontā un kura uz Latviju netiek pārskaitīta, jo pakalpojumi tiek iegādāti turpat ASV. Katrā ziņā, atbilde mani iepriecināja, ko aptuveni varētu pārfrāzēt šādi: “What Happens in Vegas, Stays in Vegas” (tulkojumā: kas notika Vegasā, tur arī paliek.). Jeb citiem vārdiem šādus ienākumus IR jāuzrāda, bet varot arī neuzrādīt, jo par to esamību VID nevar pārliecināties, kamēr tie netiek uzrādīti atskaitēs un deklarācijās. Līdz ar to visi par PayPal pirktie pakalpojumus un izdevumus var Latvijā arī nedeklarēt. Līdz ar to, piemēram, hostings, kas tiek pirkts no GoDaddy.com un par to tiek maksāts ar PayPal naudiņām, var Latvijā arī neuzrādīt, jo VIDam šie darījumu dati nav pieejami.

Runājot par ārzemēs apliekamajiem nodokļiem. Šajā gadījumā lieta ir pavisam vienkārša – jāmaksā tikai starpība. Attiecīgi, ja valstī kurā jau ir samaksāti nodokļi, šo nodokļu likme ir mazāka attiecībā pret Latvijas nodokļiem, tad jāmaksā šo procentu starpība. Piemēram ASV un Īrijā nodokļi ir zemāki, tādēļ Tev no savas kabatas jāmaksā starpība. Savukārt, ja nodokļi bijuši kādā valstī augstāki, tad valsts atmaksā starpību Tev, piemēram, Skandināvijā nodokļi ir augstāki kā Latvijā, tādēļ, Latvijas valstij būtu jāsedz starpība.

Un vēl kas, tiklīdz ienākumi pārsniedz 10 minimālās mēnešalgas (~180Ls tagad, kopā gadā apmēram Ls 1800,-), tā jau ar VIDu jāiet runāt citādāk.

[papildinājums] Par stingrās uzskaites kvītīm

Runājot par stingrās uzskaites kvītīm, sākotnēji man teica, ka katram klientam tāda ir jāizraksta. šī skaidrojuma dēļ arī līdz šim neko aktīvi nedarīju kā pašnodarbinātais, jo lai apskraidītu visus, kam izrakstu rēķinus ir nereāli.

Stingrās uzskaites kvītis ir nepieciešamas tikai tad, ja norēķinās skaidrā naudā. Piemēram, ja strādā par kurjeru, tad stingro kvīti būtu jāiraksta katram klientam, ja nav noslēgta vienošanās (ne obligāta prasība, ja ir uzticība savā starpā!) par to ka rēķini tiks piegādāti elektroniski. Līdz ar to pietiek ar bankas pārskaitījumu un rēķinos teikumu:

“Šis rēķins ir sagatavots elektroniski un ir derīgs bez paraksta.”

Ja nu kaut ko esmu samelojies, būtu jauki, ja kāds finansists/grāmatvedis mani palabotu.

Vispār pat biju pārsteigts, cik šoreiz viss ātri norisinājās, jo visas iepriekšējās reizes man bija jāgaida, kamēr atbrīvosies, kāds VID konsultants. Un pat tad kad bija atbrīvojies, likās, ka vēlas pēc iespējas ātrāk tikt vaļā, neiedziļinoties pat manu jautājumu būtībā. Kas rezultātā noveda pie uzaicinājuma iesniegt 2008. gada ienākumu deklarāciju kā saimnieciskās darbības veicējam.

Un vēl kas, šomēnes ir pagājis gads, kopš oficiāli esmu pašnodarbināta persona (a freelancer). Un ir  izdevīgi, pat ja ir patstāvīgs darbs. Miljona gan vēl pagaidām nav…

[papildinājums 2] Dažas noderīgi raksti par pašnodarbinātu personu:

• Pašnodarbināties nemaz nav sarežģīti http://www.apollo.lv/portal/life/47/articles/95492/
• Pašnodarbinātais – pāris atbildes http://senteevs.lv/2008/09/04/pasnodarbinatais-paris-atbildes/
• Pašnodarbināts piespiedu kārtā http://www.apollo.lv/portal/life/48/articles/92550/

[papildinājums 3 /2010. gada februārī]

Vēl dažas noderīgas saites, ko sagatavojuši Pašnodarbinātais.lv veidotāji

Par komerclikumu

• Likums ” Komerclikums”
• Likums “Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums”
• Likums “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka saimniecību un individuālo darbu”
• Likums “Zemnieku un zvejnieku saimniecību likums”
• MK noteikumi Nr.140 “Noteikumi par ierakstu izdarīšanas Uzņēmumu reģistra žurnālā un komercreģistrā, kā arī iesniedzamo dokumentu reģistrēšanas valsts nodevu”

Par grāmatvedību

• Likums “Par grāmatvedību”
• MK noteikumi Nr. 585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju”
• MK noteikumi Nr.188 “Kārtība, kādā individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā”
• MK noteikumi Nr.301 “Noteikumi par individuālo komersantu finanšu pārskatiem”

Par nodokļiem un nodevām

• Likums “Par nodokļiem un nodevām”
• MK noteikumi Nr.150 “Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā”

Par iedzīvotāju ienākuma nodokli

• Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”
• MK noteikumi Nr.793 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība”
• MK noteikumi Nr. 336 “Noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem”
• MK noteikumi Nr. 331 “Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienests uz aprēķinu pamata nosaka fizisko personu apliekamo ienākumu”
• MK noteikumi Nr.38 “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumu noteikšanas kārtība”
• MK noteikumi Nr.219 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi”

Par valsts sociālo apdrošināšanu

• Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu”
• MK noteikumi Nr. 1027 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem 2009.gadā”
• MK noteikumi Nr. 992 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru un tā noteikšanas kārtību pašnodarbinātajam”
• MK noteikumi Nr. 942 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli”

Pončiku mīklas sagatavošanas process.

Pēdējos mēnešos esmu arī atļāvies dažas fotogrāfijas pat ielikt twitter.com/rolandinsh, lai padalītos ar rezultātiem. Tā kā ikdiena ir diezgan saspringta darba darīšanās, tad īsti laika, ko pavadīt kopā ar draudzeni nav. Lai kaut kā kompensētu šo laika trūkumu, es nedēļas nogalēs esmu atteicies no Interneta (tikai pārbaudot e-pastu vai kādu čivinātāju palasītu starplaikos), lai kopīgi kaut ko gatavotu saldajā. Tā daži pēdējie mēneši  tiek veltīti kulinārijas priekiem, jo kas var būt patīkamāk kā garšīgi paēst.

Receptes parasti sameklējām internetā vai draudzene jau ir atnākusi no darba ar kādu mazu lapiņu, uz kuras ir pierakstīta recepte, vai  ir atvērts Google meklētājs & RECEPTES.LV

Diemžēl visus saldos neesam dokumentējuši, tādēļ tikai daži šīs vasaras saldie ēdieni.

Mājās gatavoti cepumi ŽAGARIŅI

Sākām mēs ar cepumiem “žagariņi”. Nav brīnums, ka maksā tik dārgi veikalos, jo ir jāiegulda pamatīgs darbs. Visa tā cepumu mīklas pīšana bija ķēpīgs pasākums, tomēr rezultāts bija tā vērts. Kopā sacepām kādas četras palielas bļodas. Attēlā redzamas tikai trīs, jo “degustācijas” procesā viena bļoda iztukšojās…

Biezpiena pončiki

Kādu nedēļu vai divas vēlāk pagatavojām mājās biezpiena pončikus.  Pagatavot pončikus bija daudz vieglāk un ātrāk, jo bija tikai jāsamīca mīkla (bilde augstāk ar mani procesā) un jāvāra pončiki eļļā (daudz eļļās nepieciešams!). Katrā ziņā divām dienām pietika…

Atlikušo eļļu ārā nelējām, bet atstājām nākamajai nedēļas nogalei. Var jau arī padiskutēt par kancerogēniem produktiem, kas ir uzkrājušies, bet tas nav tik traģiski. Necepam jau kā ēstuvēs 24/7.

Ābolu pankūkas

Un no palikušās eļļas varējām izcept ābolu pankūkas, jo bija sākusies ābolu raža. Katrā ziņā lietderīgi izmantojām atlikušo eļļu.

Šādu ēdienu sagatavošana neprasa daudz laika, tik vien kā sastāvdaļu iepirkšana un nelieli priekšdarbi. Arī izmaksu ziņā ir daudz lētāk, jo, piemēram, “veikalā pirktie ir pončiki ir bezgaršīgas mīklas vates“, salīdzinot ar pašizgatavotajiem. Bez tam, gatavojot pats, var arī izvēlēties un papildināt mīklu ar citām garšvielām – kanēli, vaniļas cukuru, rozīnēm, …

Kaut kad cepām arī pankūkas ar rozīnēm, bet tas ir palicis ārpus kadra.

…  un galu galā ir arī ko celt galdā ciemiņiem. (Piedod, deni2s, bijām jau apēduši saldumus… :) )

Alternatīva slinkošanai vai darbaholiķiem

Katrā ziņā tas ir daudz patīkamāk pavadīts laiks ar garšīgiem rezultātiem, nekā tikai vārtīties pa gultu ar TV pulti rokā, slēgājot no viena televīzijas kanāla uz citu. Savukārt man tas ir labs veids kā “atrauties no interneta” un veltīt laiku ģimenes dzīvei un attiecībām ar citiem cilvēkiem, jo kopš esmu pašnodarbinātais (web development/wordpress  freelancer), internets ir nedaudz “ierāvis” savās ķetnās, lai meklētu klientus, darbu un citus nesāpīgus veidus kā nopelnīt naudu internetā vai ar interneta projektiem.

Par brieža gaļas veltnīšiem un citām sāļajām receptēm, iespējams, ka kādu citu reizi…

Rakstu publicēju ceturtdienā, lai ir laiks sagatavoties un apdomāt arī lasītājiem, ko garšīgu pagatavot nedēļas nogalēs. Neatteiktos komentāros no rezultātiem.

Un ko Tu dari nedēļas nogalēs?

Līdz ar pirmo sniegu var teikt, ka ir sākusies sastrēgumu sezona.

It's autumn by P.L. Vaarkamp via flickr.com

Ja godīgi, tad arī es esmu kopš skolas laika rudens svētki vairāk bijuši  tieši Mārtiņdiena vai Miķeļdiena. Un kopš skolas laika, īpaši Mārtiņdienai vai Miķeļdienai īpašu vērību piegriezis nebiju.

Jau agrāk esmu minējis, ka laiks kamēr brālis ies skolā, būs piemērots brīdis, lai atcerētos visas tās labās lietas, kas skolā ir bijušas.  Atceros, ka bija jāveido visādas kolāžas no koku lapām, kā tas herbārijs bija jāsagatavo, kā bija jāmācās kāds dzejolis par rudeni. Bija arī visādi dārzeņu tērpi jāgatavo – visādi ķirbju, tomātu, gurķu, burkānu kostīmi.

Nu ko, tad jau drīzumā var sākt gatavoties, lai dotos uz zelta rudeni Siguldā! Bet kamēr man pa logu pretī esošajā mežā lapas būs vēl zaļas, tikmēr staigāšu tepat pa Upeslejām…

Vienīgā dziesma, kas uzreiz ienāk prātā par rudeni ir Māras Zālītes dzejolis ar Ulda Stabulnieka mūziku – “Tik un tā“/ “Nāk rudens apgleznot Latviju”

Nāk rudens apgleznot Latviju,
Bet nepūlies necenties tā,
Man viņa ir visskaistākā
Tik un tā.

Mazliet par lielu, lai sasildot savu lakatu dotu,
Par lielu, lai paņemtu klēpī un apmīļotu.
Mazliet par mazu, lai palaistu vienu
Pasaules plašajos ceļos.
Par mazu, lai laistu vienu.
Es līdzi ceļos.

Nāk rudens apgleznot Latviju,
Bet nepūlies necenties tā,
Man viņa ir visskaistākā
Tik un tā.

Interesanti, ko raksta lasītāji atceras no skolas laikiem par rudeni?

Saite uz video dziesmai “Tik un tā“  http://www.youtube.com/watch?v=bge1D_ixKk4

Mana pirmā interneta satura vadības sistēma un darbs Grieķijā

Ik nedēļu brīvprātīgajiem bija kopīga sanākšana vietējā radiostacijā (Rodon FM, tulkojumā ~ Roze FM), kurā darbojās arī mūsu organizācijas vadītāja un EVS koordinatore. Sākotnēji man tur īpaši nebija ko darīt, jo mani pienākumi bija tikai visu nolemto ievietot internetā. Tā kā darbs bija piņķerīgs un bija ļoti daudz jātaisa copy-paste, tad jau pašā sākumā izveidoju mini CMS (interneta satura vadības sistēma), lai atvieglotu sev darbu un padarītu to automātisku, līdz ar to man atlika tikai moderēšana un redakcijas darbs – teksta noformēšana, bildīšu pareiza salikšana, ja tas nebija izdarīts, un vēlāk to visu publicēt. Ja kas, tad mans CMS darbojās līdz pat šī gada vasaras sākumam (kopā mazliet vairāk par četriem gadiem), kad organizācija iegādājās jaunu domeinu un pilnībā pārgāja uz to. Tātad jau sākumā sev nodrošināju daudz brīvā laika, jo tie darbi, ko bija paredzēts izdarīt nedēļas laikā, es veicu dažās stundās.

Grieķu, angļu valoda un greeklish

Pamazām sāku runāties (angliski vēl) ar vietējiem DJ un līdz ar to ieguvu ielūgumus arī uz izklaides vietām, kurās DJ spēlēja. Kā jau tādos pasākumos, iepazinos ar jauniem cilvēkiem. Un tā sākās mana atpūta Grieķijā. Vispār man bija ļoti ātri jāapgūst valodas pamati, jo ne vienmēr vietējie jaunieši zināja angļu valodu tik labi, lai brīvi sazinātos. Katrā ziņā dažu nedēļu intensīva grieķu valodas mācību stundu apmeklējums vietējos klubos, bāros un kafejnīcās deva vairāk nekā tajā pašā laikā apguvu pie mums iedalīta skolotāja vietējā pieaugušo apmācību centrā. Diemžēl vēlāk apmācību centru jau pēc pirmā mēneša vairs neapmeklēju, jo mainījās stundu laiki un piektdienas vakariem, kas es jau 20:10 sēdēju vilcienā uz Salonikiem (Thessaloniki, Θεσσαλονίκη), Katerini vai Atēnām. To es ļoti nožēloju, jo piemēram latviete Inga no Salonikiem, kas ieradās ar mani gandrīz vienā laikā, bija iemācījusies labāk runāt. Toties ļoti ātri apguvu arī rakstīt greeklish (vai Latinoellinika / Λατινοελληνικά), jo bieži apmainījos ar SMS ziņojumiem. Ja kas, tad aizbraucot uz Grieķiju man nebija mobilais telefons līdzi, to man līdz mana brīvprātīgā darba beigām iedeva kāds vietējais grieķis ar ko biju sapazinies.

Grieķi: draudzīgi un lepni

To, ka grieķi ir draudzīgi, pamanīju uzreiz. Tas bija mans kultūras šoks pēc Latvijas, kur smaidošus cilvēkus uz ielām varēja redzēt daudz, daudz retāk. Un fakts, ka pēc dažu dienu pazīšanās cilvēks ir gatavs man iedot savu mobilo telefonu ar visu SIM (priekšapmaksas) jau bija patīkami. Kā arī sava brīvprātīgā darba otrajā pusē, kad vairs tik bieži nebraukāju uz Atēnām izklaidēties, mēs sākām braukāt arī pa vietējo reģionu izklaidēties. Kā jau daudzās valstīs, arī Grieķijā pēc kāda laika atdzina, ka latviešu meitenes ir skaistākas. Tomēr, lai šo faktu atspēkotu, tēmas bieži pārslēdzās uz Senās Grieķijas vēsturi un ka demokrātija ir dzimusi tieši Grieķijā.

Man diezgan bieži nācās klausīties par Grieķijas vēsturi un sengrieķu varoņdarbiem (Senās Grieķijas sasniegumiem): demokrātiju Senajā Grieķijā, Grieķijas mitoloģiju, Senās Grieķijas teātri, Grieķijas politiku un plašām izklaidēm ar vīnu Senajā Grieķijā. Tai pat laikā, arī paši grieķi apstiprina, ka no senās Grieķijas labumiem ir palikušas tikai izklaides un vīns, kas tautai nākot tikai par sliktu. Tā kā es Grieķijas vēsturi nepārzināju tik labi, tad es izvēlējos klausīties un mācīties. Es varēju stundām ilgi klausīties par Grieķijas vēstures salīdzinājumu ar mūsdienu moderno Grieķiju, sēžot kādā no kafejnīcām…

Ir gan viena īpašība, kas man ne visai patika dažās vecās grieķietēs – viedokļu uzbāzība. Bet par to uzrakstīšu, kad taps šīgada vasaras atvaļinājuma Grieķijā apraksts.

Kafejnīcas, kafija un cigaretes kā ikdiena

Pirmais ko ieraudzīju ierodoties Grieķijā bija daudzās kafejnīcas un ēstuves. Atrodoties Grieķijā radās iespaids, ka katram otrajam grieķim ir sava kafejnīca vai ēstuve – citam lielāka, citam mazāka, bet bija. Un tajos brīžos, kad neatrados pie kāda no grieķu paziņas, atrados lielākoties kādā no kafejnīcām dzerot auksto grieķu kafija frappé (vai Greek frappé, Café frappé, φραπές) pa dienu vai aukstu alu (Serres pilsētā bija tikai 3 nosaukumu izvēlē) un/vai kādu kokteili vakarā pēc “darba”, jo lai arī man bija brīvs režīms, tomēr dzert darba laikā būtu nepiedienīgi.

Pirms došanās uz Grieķiju ikdienā lietoju pārsvarā melno tēju, bet kopš Grieķijas apmeklējuma 2005./2006. gadā tēju ir nomainījusi kafija (stipra!). Ilgie kafejnīcu apmeklējumi, rīta pārrunu sesijas radio darīja savu. Ja no sākuma man likās grieķu kafija / turku kafija ļoti stipra, tad beigās jau to pats sāku vārīt ikdienā, un nevis mazās tasītēs, bet lielajās krūzēs.

Kas man Grieķijas kafejnīcās nepatika bija tas, ka tās visu laiku bija piesmēķētas un pievilkušies visi dīvāni bija ar cigarešu dūmu smaku, tomēr nodzīvojot pusgadu Grieķijā, pie tā pieradu. No mana grieķu paziņu loka bija ļoti maz grieķu, kuri nesmēķētu.

Par grieķiem noteikti uzrakstīšu sava brīvprātīgā darba Grieķijā apraksta turinājumos, gan 2009. gada Grieķijas atvaļinājuma ceļojuma aprakstā.

Foto no Grieķijas 2009 flickr.com/photos/rolandinsh/tags/greece2009/

Senajiem latviešiem 999 bija maģiskais skaitlis, kurš zināms kā trejdeviņi (ala 27)

cube chaos

Šis atgadījums lika atcerēties cilvēku piesiešanos skaitļu nozīmei, numeroloģijai, laimīgajiem datumiem un arī visādām statistikām. Īpaši tas izpaudās 2007. gada 7. jūlijā, kad notika masu laulību pasākumi un bija gandrīz neiespējami atrast baznīcu, kurā kāzas nenotiktu.

Man šķiet dīvaina visa tā saderības pētīšana, piemēram, horoskopu saderība. Nenoliegšu, ka esmu papētījis pats savu horoskopu un nākotnes pareģojumiem. Lai kā man to negribētos atdzīt, bet lielākoties tie sakrīt. Un tomēr, tie ir tik vispārīgi, ka nebūtu brīnums, ja nesakristu. Es joprojām horoskopus uztveru kā izklaidi.

Vieni tic Dievam, citi skaitļiem, gariem un maģijai

Man jau patīk, ka Latvijā arī esot tapis versija par raidījumu “Битва экстрасенсов” (latviski: ekstrasensu cīņa). Neesmu redzējis, bet dzirdēju, ka neesot tik interesants kā Krievijas variants.

Jau bieži esmu teicis, ka cilvēks, kurš nonācis izmisumā, ir viegli pievēršams baznīcai, sektai vai kustībai, jo nav jau vairs ko zaudēt. Es cienu cilvēku reliģiskos uzskatus, darbojoties nevalstiskajās organizācijās (NVO), bieži nācās sastapties gan ar kristīgo ticību luterāņiem (protestantiem) un pareizticīgajiem (Latvija, Grieķija, Polija,…), gan ar musulmaņiem (islāma ticība) (Grieķija, Francija, …), līdz ar to neuzskatu sevi par aizspriedumainu reliģijā. Tomēr reliģiskais fanātisms jau ir cits stāsts.

Un tomēr… nekā nosodoša tur nav, jo katram no mums ir brīva izvēle savā ticībā un darbībā, kamēr tā neapdraud citus.

PS. šim rakstam būs turpinājums kaut kad tālākā nākotnē. Šodien te bija paredzēts cits raksts, bet izrādās bija pārāk personisks, lai publicētu. Tādēļ arī nenopublicēju 9:09 kā to vēlējos :(

PS2. Ja kas, rakstos rakstu fonā skan Himesh Reshammiya – Chakna Chakna (no filmas Namastey London)

[papildināts]
Ieskaties arī “Dzimšanas dienu datumu skaitļu nozīme“

Bija diezgan interesanti iegriezties iestādē, par kuras apmeklējumu domāju tikai vēlēšanu laikā, jo skola vienlaicīgi ir arī viens no daudzajiem vēlēšanu iecirkņiem. Bija patīkami ieiet telpās, kurās kādreiz tika pavadītas skolas dienas. Pieļauju, ka šīs sienas drīzumā redzēšu biežāk, gadījumos, kad vajadzēs brāli aizvest vai atvest no skolas.

Tautas dejas sporta zālē

Īstenībā atrodoties sporta zālē, atcerējos kā pats reiz tur stāvēju  1. septembrī … un nevarēju sagaidīt, kad ātrāk viss beigsies un varēs iet apsēsties skolas solā. Tā izskatījās arī daži skolēni šoreiz -sākot no pirmās klases skolniekiem līdz pat 12. klases jauniešiem.

Vispār daudz patīkamu atmiņu… Pat satikām un pāris vārdus pārmijām ar sava bijušā kora vadītāju. Jā, dziedāt vairs nedziedu. Tajā brīdī atcerējos, kā gājām mācīties balles dejas pagājušā gada rudenī kādā citā skolā centrā kopā ar draudzeni.

Katrā ziņā ziedu bija daudz un skolotāju sejās nebija manāmas nekādas krīzes krunciņa, tikai prieks. Tieši tā, kā tam vajadzētu būt, jo bērniem nav jāredz pieaugušo ķīviņi.

Ziedi skolotājai

Līdzīgi kā man kādreiz, tagad arī brālis skolu redzēs pa logu, zinādams kad jāiet uz klases vakariem (Tādi vēl notiek skolēniem?)…

PS. jau pirms kāda laika vēlējos uzrakstīt par gatavošanos pirmajam skolas apmeklējumam, bet nebija laika, jo bija jāgatavojas :)